Un ko tu te meklē? Ko bolies? Domā, izlasīsi šito štrunta rakstiņu, pašķirstīsi šito avīzīti, gudrāks paliksi? Būsi krutais intelektuālis un kultūras cilvēks? Varēsi uzskatīt, ka esi pārāks par visiem citiem? Pa purnu tev vajadzētu, snobs nolādētais. Nē, es jau neesmu agresīvs, patiesībā jebkāda agresivitāte man sveša. Vienkārši nevajag provocēt. Nevajag lekties un pašiem uzprasīties.


Tā kā tās meitenes tagad vasarā. Staigā pa pilsētas ielām gandrīz vai plikas. Var redzēt gan pupus, gan nabas, dažām bikses tik zemu, ka redzams pat dibengals. Bet kad kāds tās maukas paņems priekšā un izdrāzīs, bļaus, ka izvarotas. Lai gan pašas vien prasījās. Droši vien patiesībā to vien gribēja. Nevajadzēja provocēt.

Nu bet uz meitenēm vismaz vēl patīkami skatīties. Bet visi tie pensionāru bari, kas vasarā vazājas apkārt šortos un īsroku kreklos, tos gan vajadzētu atšaut vai vismaz deportēt. Nē, man jau nav nekas pret veciem cilvēkiem, lai viņi, piemēram, savās mājās staigā kaut vai pliki. Bet kad šitādi varikozi un plankumaini klejo pa pilsētas centru — to gan es nespēju izturēt. Tā vien nagi niez iešķelt pa ģīmi.

Vai arī tie velosipēdisti pilsētas ielās — tie vispār kaut kādi atsaldēti idioti. Ikreiz kad kādu redzu, gribas izlēkt no mašīnas un atskaldīt. Man nebūtu nekas pretī, ja viņi vizinātos pa mežu, pa pagalmu vai vēl kaut kur, bet kāpēc jālien pilsētas ielās!?

Nē, vispār es esmu miermīlīgs, vienkārši reizēm tas viss izbesī. Piemēram, visi tie veikali, ar kuriem pilna Rīga. Tur tak viss par tādām cenām, ka neviens normāls cilvēks neko nevar atļauties nopirkt! Un tad brīnās, ka veikalos zog — paši jau vien to izprovocē. Būtu man teikšana, es visus tos veikalus aizklapētu ciet. Un tad visas tās milzīgās jaunās mājas, ko tagad ceļ. Sazagušies viņi, maitas, un vēl nav diezgan. No manis, protams, arī sazagušies. Sākot ar politiķiem un beidzot ar tā sauktajiem uzņēmējiem. Visus viņus vajadzētu sasēdināt cietumā vai pakārt pie laternu stabiem. Bet sazagto izdalīt — skolotājiem un dakteriem. Nē, es neesmu agresīvs un nebūt negribu aicināt uz revolūciju. Taču viņi paši provocē. Ja vēl visi tie tauku mūļi no dienas dienā nerēgotos televīzijā, avīzēs, ar savām mašīnām nebraukātu apkārt, bet — nē. Tīšām kaitina.

Tā jau es esmu diezgan iecietīgs. Man, piemēram, nav nekādu aizspriedumu pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu. Ja vien visi tie melnie un krāsainie nesāk gāzties iekšā Latvijā. Lai viņi dzīvo mierā katrs savā zemē. Bet kad redzu tādu Rīgā uz ielas, tad gan uzreiz gribas ierādīt tam vietu. Tikai nepārprotiet, es neesmu rasists, vienkārši viņi paši uzprasās. Tāpat kā ebreji. Es jau neesmu arī antisemīts, taču zinu, ka viņi paši savās nelaimēs vienmēr un visur bijuši vainīgi. Paši vien provocējuši. Bet nekāda naida pret ebrejiem man nav — es pat ar vienu ebreju kopā mācījos. Galvenais — lekties nevajag. Tas pats ir ar krieviem. Es dažus krievus pazīstu, nav tā, ka es nezinātu, par ko runāju. Tikai nevajag te, Latvijā, savas pravas kačāt un tīšām mani kaitināt.

Nav man nekādu aizspriedumu arī pret visiem tiem gejiem un lesbietēm. Lai viņi tur savā nodabā ņemas, galvenais, lai mani liek mierā. Bet ko nu gan es neciešu — kad redzu viņus ielas. Teiksim, iet divi tādi pidari, sadevušies rokās. Tad gan uzreiz gribas atspārdīt.

Patiesībā jau es esmu ļoti tolerants. Mani tikai tracina, ja mani nemitīgi mēģina provocēt. Nav ko te blisīt. Nepatika rakstiņš? Ej labāk paguli vai paēd, vai padari da jebko citu. It kā jau man pret tevi nav nekā personiska, bet tikai nevajag…

Kultūras Diena. 2006. gada 28. jūlijs.