corpus sorgenfrei

Kad izslēdzu pļaujmašīnu un pļavā iestājās klusums, saklausīju balsis. Vienreiz pat gāju uz māju skatīties, likās, ka pagalmā kāds runā. Bet nekā. Nospriedu, ka rēgojas. Bet nākamreiz, kad beidzās benzīns, atkal dzirdēju.

Vienā no pirmajām krievu režisora Igora Masļeņņikova filmām par Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumiem Vitālija Solomina tēlotais doktors Vatsons brokastīs ēda mīksti vārītu olu. Aizspraudis aiz apkaklītes salveti, viņš ar izsmalcinātu kustību nogrieza biķerītī ieliktajai olai galu – nevis iedauzīja čaumalu pret galdu, nevis ielauza, uzsitot ar naža spalu vai karoti, bet eleganti nogrieza. Es nezinu, cik man bija gadu, taču šī aina palika atmiņā kā smalkākas, pavisam citādas pasaules pierādījums. Tālāk>>

Šodien iepazinos - tas gan laikam nav īstais vārds, jo it kā šķita, ka viņš pazīstams jau sen - ar Dzintaru Sodumu. Varbūt satiku? Lai gan arī saticis viņu biju jau sen - viņa rakstītajā un tulkotajā. Neviens vārds nav īstais, jo likās, ka tiešām esam pazīstami jau sen. Un gluži vai apstiprinot šo aizdomu, pats pirmais, ko viņš man teica, bija: "Tev ir divi brāļi un māsa - Karmena".

Un tad bija tāds brīdis, kad viņš pasmaidīja savu rūķa smaidu, un teica, ka nekad neesot iedomājies, ka varēs šādi vienkārši sēdēt istabā un runāties. Vienkārši satikties ar visiem te Latvijā un runāties.

1) pēc desmit gadiem, kas pavadīti vienā darba vietā, aiziet bezalgas atvaļinājumā; kaut kā nebūt savus darba pienākumus sadalīt n skaitam kolēģu,
2) bezalgas atvaļinājuma laikā uzzināt, ka darbā pieņemts cits darbinieks, kura darba pienākumi ir tieši tādi paši kā tev, tuklāt viņš jau sācis izmantot tavu datoru, rakstāmgaldu, u.tml.
3) atgriežoties darbā saprast, ka tevi neviens atpakaļ nav gaidījis,
4) aplūkot jauna darba līguma piedāvājumu, kurā norādītā darba alga ir četras reizes mazāka par tavu līdzšinējo darba samaksu, un līdz ar to ir identiska tai, kādu tu saņēmi nu jau pirms 11 gadiem, kad sāki strādāt šajā uzņēmumā,
5) atteikties šādu līgumu parakstīt,
6) saņemt ieteikumu pašam uzrakstīt atlūgumu ar atpakaļejošu datumu.
7) šādu atlūgumu nerakstīt,
7) izlikties par beigtu n mēnešus.

Strādāt avīzē sāku tāpēc, ka labi apzinājos, ka ar rakstīšanu savā nodabā nopelnīt dienišķo maizīti nav iespējams. Rakstīšana tādējādi kļuva par vaļasprieku, kuru bija iespējams uzturēt ar darbošanos avīzē. Tad pagāja kāds laiks. Un es pamanīju, ka viss atkal ir pa vecam. Taču nu jau man bija divi vaļasprieki. Diezgan dārgi vaļasprieki turklāt. Par vienu no tiem bija kļuvusi tā pati rakstīšana avīzei, kuru nu jau nācās uzturēt ar kaut kādu citu darbošanos. Tad nu es nospriedu, ka viens no šiem vaļaspriekiem man ir lieks.

Šī sleja ir veltījums visiem, kas Dienas elektroniskajā versijā komentāros pie maniem rakstiem mudinājuši reiz rimties un nerakstīt tik daudz; tiem, kas manos rakstos pamanījuši dažādas kļūdas vai aplamības; visiem tiem, kas man teikuši, ka manas slejas ir vai nu pilnīgi nesaprotamas, vai saprotamas pārāk viegli; un tiem, kam šie rakstiņi reizēm patikuši. Arī tiem, kas dažkārt man un citiem sleju autoriem pārmetuši tēmu izzīšanu no pirksta un rakstīšanu par neko tikai rakstīšanas un vietas aizpildīšanas dēļ.
( tālāk )

Diena. 2006.gada 29.septembris

No rītiem man patīk lasīt vēstules un ziņas. Lai gan ziņas nu jau tiek papildinātas visu cauru dienu un nakti, man vienmēr nez kāpēc šķiet, ka pašas būtiskākās pienāks no rīta. Ja nekādu vērā ņemamu ziņu nav, izjūtu savādu saērcinājumu. Šo saērcinājumu biju pamanījis jau labi sen, taču līdz šim centos par to nedomāt un izlikties, ka tāda nemaz nav. Līdz žurnāla Rīgas Laiks augusta numurā izlasīju reliģijas filozofa Klausa Heinriha un kultūrkritiķa Johena Raka sarunu. Vienubrīd viņi runā par Dvīņu torņu sabrukšanu un nāves atgriešanos ļaužu apziņā. Un Klauss Heinrihs saka: "Ir grūti par to runāt, nevienu nesāpinot. Briesmīgākais, ka slepeni akceptēta šausmināšanās šajā sakarā ir skārusi ļoti, ļoti daudzus." Beidzot manam saērcinājumam bija dots vārds — slepeni akceptēta šausmināšanās.
( ...tālāk... )
Kultūras Diena: Piektdiena, 2006. gada 18. augusts.